21.12.2022

Vakcinācija pret Covid-19 un alerģiskas reakcijas. Cik bieži tas notiek un kāds ir alerģisko reakciju risks?

Šobrīd visā pasaulē ir reģistrēti 185,5 milj. saslimšanas gadījumi ar SARSCoV-2 infekciju un diemžēl ar mazliet vairāk kā 4 milj. nāves gadījumu. Vakcinācija ir viena no efektīvākajām metodēm kā cīnīties ar šo infekciju. Tomēr vakcīnām, tāpat kā jebkurām zālēm mēdz būt nevēlamas blaknes. Un viena no iespējamām blaknēm ir alerģiskas reakcijas.

Kas vakcīnās izraisa alerģiskās reakcijas?

Alerģisku reakcija ļoti reti izraisa vakcīnas sastāvā esošās imūnatbildes reakciju veicinošās sastāvdaļas. Biežāk alerģija ir saistīta ar palīgvielām, kas ir pievienotas vakcīnai, lai uzlabotu imūnatbildes reakciju, vakcīnas stabilitāti, uzsūkšanos vai šķīšanu. Iekšķīgi lietojamām vakcīnām tās var būt vielas, kas uzlabo vakcīnas garšu [1]. Ar alerģiskām reakcijām biežāk saistītas vielas ir olas baltums, formaldehīds, želatīns, polietilēnglikols (PEG), timerosāls, polisorbāts un neomicīns. Polisorbāts, kas atrodams daudzu injekcijās ievadāmu medikamentu un vairāku Covid-19 vakcīnu sastāvā pēc uzbūves ir līdzīgs polietilēnglikolam un var izraisīt krustotās alerģiskās reakcijas [1, 2]. 
Pfizer-BioNTech un Moderna vakcīnas nesatur ne pārtikas produktu, ne medikamentu, ne lateksa sastāvdaļas [3].

Cik bieži novēro alerģiskas reakcijas pret Covid-19 vakcīnām?

Dati par Pfizer-BioNTech vakcīnu liecina, ka tā izraisa vidēji 11,1 smagu anafilaksi uz 1 miljonu injekciju. Moderna vakcīnai ir labāka statistika tikai 2,5 smagas alerģiskas reakcijas uz 1 miljonu injekciju [4, 5]. Šajos pētījumos alerģisks šoks neizraisīja nevienu nāves gadījumu. Pēc Pasaules Veselības Organizācijas aplēsēm Covid-19 vakcīnas izraisa aptuveni 5 anafilakses gadījumus uz 1 milj. injekciju [6]. Jāpiebilst, ka alerģisko reakciju risks lietotjot šīs vakcīnas ir augstāks nekā vispār zināmais risks, kas saistīts ar citu vakcīnu lietošanu 1,31 gadījums uz 1 miljonu [7]. Šobrīd uzskata, ja pacientam ir alerģija, tad alerģiskās reakcijas risks neatkarīgo no tā pret kādiem medikamentiem tā novērota palielinās aptuveni divas reizes [8].

Kā izpaužas alerģija pret vakcīnu?

Alerģiskā reakcija pret vakcīnu var izpausties atšķirīgi, sākot ar viegliem simptomeim kā ādas apsārtumu, niezi un nātreni un beidzot ar alerģisku tūsku, tajā skaitā arī augšējos elpceļos, elpas trūkumu, šoku un pat pēkšņu sirds apstāšanos. Jāatceras, ka ne vienmēr reakcija pēc vakcinācijas ir alerģiska reakcija. Galvas reibonis, ģībonis, nobālēšana, svīšana dažu sekunžu līdz minūšu laikā pēc injekcijas, īpaši jauniem vai jutīgiem cilvēkiem, var būt vazovagālas reakcijas izpausmes. Īpaši tas ir raksturīgas apstākļos, kad sabiedrībā valda satraukums un bailes no Covid-19 infekcijas un vakcinācijas pret to [2, 3].

Ko darīt, ja tev iepriekš ir bijusi alerģiska reakcija pret citu vakcīnu vai kādu no Covid-19 vakcīnām?

Pirms vakcinācijas jānovērtē alerģisko reakciju, īpaši tādu, kas attīstījušās pret vakcīnām, vēsturi. Būtībā visvairāk jāuzmanās tiem pacientiem, kuriem agrāk novērota smaga alerģiska reakcija pret polietilēnglikolu un polisorbātu 80, jo tas sastopams arī daudzu injicējamu zāļu sastāvā. Tādēļ viens no svarīgākajiem jautājumiem ir noskaidrot vai iepriekš bijušas alerģiskas reakcijas pēc medikamentiem, kas ievadīti injekciju veidā. Būtiski noskaidrot arī alerģisko reakciju vēsturi pēc iepriekš veiktas vakcinācijas. Riska grupā ietilpst arī pacienti, kam ir izteikta alerģija pret bišu vai lapseņu indi, pārtiku vai gumijas sastāvdaļām.
Ja iepriekš pēc medikamentu injekcijām vai vakcinācijas ar citām vakcīnām novērotas smagas alerģiskas reakcijas, tad pacients pēc vakcinācijas jānovēro 30 min. 
Ja pacientam iepriekš novērota alerģiskas reakcija pret kādu no Covid-19 vakcīnām, tad pacientu nepieciešamas nosūtīt pie alergologa situācijas izvērtēšanai un revakcinācijai jāizvēlas cita tipa vakcīna. Piemēram, ja alerģija ir bijusi pēc Pfizer-BioNTech vai Moderna vakcīnas, tad nākamā reizē jāizvēlās AstraZeneca vai Johnson & Johnson vakcīna. Ja pacientam agrāk novērota smaga alerģiskas reakcija pret lateksu, tad jāparūpējas, lai vakcinācijas procesā pilnībā būtu izslēgta saskarsme ar šo alergēnu. 
Riska gadījumā iespējama arī iepriekšēja profilaktiska ārstēšana ar antihistamīnu gupas medikamentiem [2, 3].

Kam patiešām vajadzētu atturēties no vakcinācijas pret Covid-19?

Vienīgā pacientu grupa, kuriem ieteicams nevakcinēties ir cilvēki, ar augstu jutību pret iepriekš minētajām vakcinu sastāvdaļām polietilēnglikolu (PEG) un polisorbātu 80. Revakcinēties nav ieteicams tiem pacientiem, kam pēc pirmās vakcīnas devas ir bijusi smaga alerģiska reakcija.

Atsauces:

  1. Caballero ML, Quirce S. Delayed Hypersensitivity Reactions Caused by Drug Excipients: A Literature Review. J Investig Allergol Clin. Immunol 2020; 30: 400–408
  2. Kounis NG, Koniari I, de Gregorio C et al. Allergic Reactions to Current Available COVID-19 Vaccinations: Pathophysiology, Causality, and Therapeutic Considerations. Vaccines (Basel) 2021 Mar 5; 9(3): 221
  3. Banerji A, Wickner PG, Saff R et al. mRNA Vaccines to Prevent COVID-19 Disease and Reported Allergic Reactions: Current Evidence and Suggested Approach. J Allergy Clin Immunol Pract 2021 Apr;9(4):1423-1437
  4. Centers for Disease Control and Prevention (CDC). Interim considerations: Preparing for the Potential Management of Anaphylaxis after COVID-19 Vaccination. Updated 31 December 2020
  5. Shimabukuro T, Nair N. Allergic Reactions Including Anaphylaxis after Receipt of the First Dose of Pfizer-BioNTech COVID-19 Vaccine. JAMA 2021; 325: 780  
  6. Turner PJ, Ansotegui IJ, Campbell DE et al. COVID-19 vaccine-associated anaphylaxis: A statement of the World Allergy Organization Anaphylaxis Committee. World Allergy Organ J 2021;14, 100517 
  7. McNeil MM, Weintraub ES, Duffy J, Sukumaran L, Jacobsen SJ, Klein NP et al. Risk of anaphylaxis after vaccination in children and adults. J Allergy Clin Immunol 2016;137:868-78  
  8. Demir S, Erdenen F, Gelincik A et al. Evaluation of the Potential Risk Factors for Drug-Induced Anaphylaxis in Adult Patients. Int. Arch. Allergy Immunol 2018; 178: 167–176