Alerģiju var uzskatīt par 20.un 21.gadsimta modes slimību. Alerģiskas iesnas ir viena no izplatītākām hroniskām iekšķīgām slimībām pasaulē. Pēc Pasaules Alergoloģijas Organizācijas (PAO) aplēsēm uzskata, ka vismaz 500 milj.cilvēku slimo ar alerģiskām iesnām. Pie alergēniem, kas izraisa alerģisku rinītu telpās pieskaitāmas mājas putekļu ērcītes, dzīvnieki un pelējuma sēnīšu sporas. Mūsdienās cilvēki lielāko daļu dzīves pavada telpās, piemēram, bērniem šis laiks sasniedz pat 90%. Tēlaini izsakoties gandrīz katrs elpas vilciens, ko izdara bērni, nāk no iekštelpu gaisa.

Cik un kādi alergēni atrodami iekštelpās?

Pētījumi, kuros tiek noteikts alergēnu sastāvs putekļos, liecina, ka vairāk kā pusē iekštelpu atrodami vismaz seši (!) alergēni. Parasti protams tiks atrasti mājas putekļu ērcīšu alergēni, bieži mājdzīvnieku alergēni arī situācijā, kad tie netiek mājās turēti (kāpēc tas tā notiek varat izlasīt uzelpot.lv rakstu “Vai ir iespējams izvairīties no dzīvnieku alergēniem?”). Gandrīz pusē gadījumu vismaz trīs alergēni ir tik augstā koncentrācijā, ka var izraisīt alerģijai raksturīgos simptomus – iesnas, konjunktivītu un pat astmu [1]. Arī Latvijā praksē ir redzams, ka mājas putekļos bez ērcīšu alergēniem var atrast gan dzīvnieku alergēnus, gan prusaku, gan grauzēju alergēnus pat, ja cilvēks apgalvo, ka dzīvnieku, grauzēju vai insektu mājās nav.

Kas ietekmē alergēnu koncentrāciju dzīvojamās telpās?

Alergēnu koncentrāciju ietekmē daudzi faktori, piemēram, vai tas ir daudzdzīvokļu nams vai privātmāja, mājas konstrukcijas īpatnības, tādas kā siltināšana, apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmas efektivitāte, mitruma līmenis telpās  (piemēram, telpa iepriekš applūdusi), iemītnieku un bērnu skaits, kas apdzīvo telpas (lielāka vai mazāka nekārtība telpās), tabakas smēķēšanas ieradumi, kas valda nama iedzīvotāju vidū, kā arī mājdzīvnieku klātbūtne un skaits [2, 3].

Kādi pasākumi palīdz mazināt alergēnu daudzumu telpās?

Visus pasākumus va iedalīt trīs lielās grupās – pasīvie, aktīvie un uzvedības mainīšana [4]. Pasīvie pasākumi neprasa pastāvīgas ikdienas darbības. Pie pasīvajiem papsākumiem pieder:
  1) pretalerģisko apvalku lietošana spilveniem, matračiem un segām,
  2) alergēnus un ūdeni necaurlaidīga spilvena iegāde, 
  3) mitruma mazināšanas ierīces,
  4) krāsns vai apkures iekārtu dūmu filtri,
  5) tvaika un dūmu nosūcēji,
  6) gaisa attīrītāji guļamistabā un dzīvojamā iztabā,
  7) paklāju un/vai mīkstā grīdas seguma aizvākšana.
Pie aktīvajiem pasākumiem pieskaitāmi aktīvu darbošanos ikdienā. Aktīvo pasēkumu piemēri ir:
  1) putekļu sūcēju izmantošanas ar HEPA filtriem (viens no visefektīvākiem pasākumiem alergēnu ekspozīcijas mazināšanai!)
  2) pastāvīga mitrā uzkopšana un putekļu tīrīšana,
  3) gultasveļas, spilvena un drēbju mazgāšana karstā ūdenī (ieteicamā temperatūra mājas putekļu ērcīšu iznīcināšanai > 55C ik 2 nedēļas),
  4) mājdzīvnieku mazgāšana un kopšana,
  5) kārtības uzturēšana dzīvojamās telpās, 
  6) mīksto rotaļlietu mazgāšana,
  7) paklāju un mīksto mēbeļu ķīmiskā tīrīšana,
  8) cīņa pret grauzējiem un prusakiem.
Pie rakturīgākiem uzvedības maiņas pasākumiem pieder:
  1) tabakas smēķēšanas pārtraukšana,
  2) gaisa atsvaidzinātāju lietošanas ierobežošana vai pārtraukšana
  3) biežāka un pamatīgāka, telpu uzkopšana,
  4) uzkopšana vietās, kur tas agrāk netika darīts un tml.
Viens no efektīvākiem veidiem kā cīnīties pret alerģiju ir putekļu sūcēju lietošana, kuros ir HEPA filtri. Daudzos pētījumos pierādīts, ka patiešām būtiski izdodas mazināt gan putekļu ērcīšu, gan dzīvnieku alergēnu klātbūtni. Putekļu sūcēji, kam nav HEPA filtru ir neefektīvi un nemazina alergēnu eklspozīciju!
Patiesi noderīga ir arī atkārtota spilvena tīrīšana un mazgāšana, kā arī īpašu pretalerģisko spilvenu lietošana. Atceraties, ka vismaz trešdaļu savas dzīves mēs pavādām guļot ar galvu uz spilvena, bet spilvens ir viens no nozīmīgākiem mājas putekļu ērcīšu alergēnu rezervuāriem. Mitruma novēršana telpās un ventilācijas uzlabošana arī var būtiski uzlabot situāciju un mazināt putekļu vai pelējuma sēnīšu izraisītu alerģijas risku.
Bieži pētījumos, kas koncentrējas uz vienu alergēnu koncentrāciju mazinoša pasākuma efektivitātes vērtēšanu neizdodas iegūt pārliecinošu rezultātu. Tas liecina, ka jāizmanto ne tikai viena metode, bet jābūt kombinētai pieejai, izmantojot vairākas efektīvas metodes vienlaicīgi [4]. Vairāku efektīvu alergēnu koncentrācijas mazinošu pasākumu ieviešana visticamāk garantēs būtisku alerģisku iesnu vai astmas simptomu uzlabošanos.

Atsauces:

1. Salo PM, Arbes SJ Jr, Crockett PW, Thorne PS, Cohn RD, ZeldinDC. Exposure to multiple indoor allergens in US homes and its relationship to asthma. J Allergy Clin Immunol 2008 121(3):678–684 e2
2. Burbank AJ, Sood AK, Kesic MJ, Peden DB, Hernandez ML. Environmental determinants of allergy and asthma in early life. J Allergy Clin Immunol 2017 140(1):1–12
3. Dannemiller KC, Gent JF, Leaderer BP, Peccia J. Influence of housing characteristics on bacterial and fungal communities in homes of asthmatic children. Indoor Air 2016 26(2):179–192
4. Kennedy K, Allenbrand R, Bowles E. The Role of Home Environments in Allergic Disease. Clin Rev Allergy Immunol. 2019 Dec;57(3):364-390