Pienācis laiks smēķēšnas atmešanas klīnikai!

Tabakas smēķēšanu uzskata par visnozīmīgāko cilvēkiem legāli pieejamo indīgo vielu sakopojumu un cigarešu smēķēšanu kā civilizācijas vēsturē nozīmīgākās slimības pandēmiju.

Kāpēc tiek pielietoti tik kategoriski apgalvojumi?

Apsvērsim argumentus

Pirmkārt, par to liecina milzīgais cigarešu smēķētāju skaits. Pēc Pasaules Veselības Organizācijas (PVO) aplēsēm pasaulē ir aptuveni 1,1 miljards tabakas smēķētāju. Latvija joprojām saglabā “vadošās” pozīcijas tabakas smēķēšanas izplatībā gan Eiropā gan visā pasaulē. 2020. gadā cigaretes, cigārus, cigarellas vai tabaku smēķēja 32% Latvijas iedzīvotāju, salīdzinot ar 23% Eiropas Savienības valstīs.

Otrkārt, tās ir katastrofālās cigarešu smēķēšanas sekas. Katru gadu pasaulē tabakas produktu izraisītu slimību dēļ mirst aptuveni 8 miljoni cilvēku un biežākais nāves cēlonis ir sirds-asinsvadu slimības. 1,2 miljoni no šiem nāves gadījumiem saistīti ar pasīvo smēķēšanu. Smēķētāji ar hroniskām ar novecošanu saistītām slimībām sāk slimot un mirst vidēji desmit gadus agrāk nekā nesmēķētāji. Cigarešu smēķēšana būtiski palielina ne tikai sirds vainagartēriju slimības, hronisku plaušu slimību, plaušu vēža u.c. onkoloģisko slimību risku, bet arī palielina, kataraktas, osteoporozes, gūžas kakliņa lūzuma, neauglības un priekšlaicīgas augļa nāves varbūtību.

Treškārt, ja cilvēks ir kļuvis atkarīgs no nikotīna un cigarešu smēķēšanas, tad atteikties no kaitīgā ieraduma bieži ir ļoti grūti. Daudzi smēķētāji pilnībā apzinās smēķēšanas kaitīgumu un vēlas to pārtraukt, bet tas neizdodas. Pacienti bieži zaudē cerības, jo abstinences simptomu dēļ atkārtoti mēģinājumi beidzas nesekmīgi vai arī veiksmīgas atmešanas gadījumā pēc kāda laika cilvēks atsāk smēķēt. Rezultātā smēķēšana būtībā ir hroniska un recidivējošu slimība ar spontānas izveseļošanās varbūtību nieka 5% robežās.

No otras puses, smēķēšanas atmešana ir visefektīvākā, visdrošākā un farmakoekonomiski nesalīdzināmi visizdevīgākā daudzu hronisku slimību profilakses un ārstēšanas metode. Par to nepārprotami liecina daži vienkārši skaitļi. Ja smēķēšana tiek atmesta agri, kvalitatīvas dzīves ilgumu un dzīvildzi mēs varam pagarināt vismaz par 10 gadiem. Pārtraukšana pirms 40 gadu vecuma mazina tabakas smēķēšanas izraisītas nāves risku par 90%.

Kā tiek galā Latvijā?

Latvijā diemžēl nav izstrādāta visaptveroša un sistematizēta smēķēšanas atmešanas stratēģija. Par to liecina kaut vai sekojošs fakts. Paradoksālā kārtā Latvijā ne ģimenes ārstu, ne speciālistu slēdzienos gandrīz nekad netiek fiksēta diagnoze “Psihiski un uzvedības traucējumi, kas radušies tabakas lietošanas dēļ”, kas starptautiskā slimību un veselības problēmu statistiskajā klasifikātorā reģistrēta ar kodu F17.

Formāli šis uzdevums ir atstāts ģimenes ārstu un narkologu kompetencē. Ir pieejamas konsultācijas pie atkarību profilakses speciālista. Atrodams ir konsultatīvais tālrunis smēķēšanas atmešanas atbalstam un dažas Slimību profilakses un kontroles centra interneta vietnes, tomēr to nevar uzskatīt par pietiekošu, lai nodrošinātu efektīvu palīdzību vienā no smēķējošākām valstīm pasaulē. Iztrūkst koordinācija starp dažādiem speciālistiem, kas ir ārkārtīgi svarīga, lai nodrošinātu veiksmīgu rezultātu pēc iespējas lielākam skaitam cilvēku, kas ir izlēmuši atmest smēķēšanu.

Kā risināt šo problēmu?

Pirmkārt, jāmaina attieksme pret pašu problēmu. Svarīgi uzsvērt, ka tā ir ne tikai hroniska un recidivējoša, bet arī ārstējama slimība. Jāatmet nihilistiskā attieksme pret smēķētājiem, ka pacients pats ir vainīgs pie notiekošā un tādēļ pelnījis ciest no atkarības un smēķēšanas izraisītajām kaitēm. Jāattiecas pret nikotīna atkarību kā pret jebkuru hronisku slimību, kurai ir raksturīgi slimības uzliesmojumi, šajā gadījumā smēķēšanas recidīvi, un remisijas periodi, kad pacientam veiksmīgi izdodas atturēties.

Otrkārt, smēķētāju atklāšanā un atmešanas ierosināšanā optimāli būtu iesaistīt maksimāli daudzus veselības aprūpes profesionāļus, sākot ar ģimenes ārstiem un prakses māsām, un beidzot ar sekundārās un terciārās aprūpes specializētām nodaļām, ķirurģijas klīnikām, zobārstiem un protams psihologiem, psihoterapeitiem. Vēlamais iznākums šajā gadījumā būtu, ka katrs medicīnas iestādes apmeklējums, tajā skaitā akūta slimības ārstēšana stacionārā, plānotas ķirurģiskas operācijas apmeklējums, pie tam ne tikai valsts, bet arī privātā klīnikā vai zobārstniecības praksē sāktos ar smēķētāju apzināšana un kaut vai minimālu motivāciju pārtraukt smēķēt. Diemžēl šāds mērķis šobrīd ir utopisks, jo tam nav būtiska valsts atbalsta un trūktu laika un ieinteresētības no veselības aprūpes profesionāļu puses.

Pārbaudīts risinājums

Viens no veidiem, kā veicināt tabakas produktu lietošanas izplatības mazināšanos is specializētu smēķēšanas atmešanas klīniku attīstība. Kā jau minēju iepriekš, lielākā daļa smēķētāju nespēj pašu spēkiem atmest cigarešu patērēšanu. Pieaugot nikotīna atkarības pakāpei, veiksmīgas atmešanas varbūtība strauji mazinā. Šādiem pacientiem nepieciešama sistemātiska un kombinēta pieeja, izvērtējot atkarības pakāpi, motivāciju atmest, atmešanas mēģinājumu vēsturi, esošās blakus slimības vai to potenciālo risku ar sekojošu individuāla atmešanas plāna izstrādi iekļaujot tajā vairākas nozīmīgas lietas:

• psiholoģiskais atbalsts;
• nikotīna aizstājterapija;
• nepieciešamības gadījumā – antidepresanti.
• atmešanas motivācijas trūkuma gadījumā optimālo riska mazināšanas stratēģijas izstrāde, proti – izsmēķēto cigarešu skaita mazināšana, cigarešu aizstāšanas ar alternatīvi nikotīnu saturošu produktu;

Smēķēšanas atmešanas procesā jāiesaista profesionāļu komanda, tajā skaitā psihologs, psihoterapeits vai psihiatrs. Vitāli svarīgs ir cilvēks, kas spēj izprast un motivēt pacientu veikt vai atkārtot smēķēšanas atmešanas mēģinājumu. Process ir ilgstošs un saistīts ar atbalsta nodrošināšanu ilgākā laika periodā, lai krīzes brīžos novērstu smēķēšanas atsākšanu vai realizētu atkārtotu atmešanas mēģinājumu neveiksmes vai recidīva gadījumā.

Sākotnēji šāds ilgstošs ārstēšanas process, iesaistot vairāku speciālistu komandu un realizējot kombinētu un individualizētu pieeju, ir relatīvi dārgs. Tomēr ilgtermiņa ieguvumi ir nesalīdzināmi lielāki, gan individuāli katram pacientam, gan veselības aprūpes sistēmai, gan sabiedrībai kopumā.

Rezumējot

Vēlreiz uzsvēršu, ka smēķēšanas atmešana ir visefektīvākā, visdrošākā un farmakoekonomiski nesalīdzināmi visizdevīgākā neskaitāmu hronisku slimību profilakses un ārstēšanas metode.

Ņemot vērā augstāk minēto Premium Medical klīnikas ārsti ir izveidojuši ekspertu komandu, kas atbalstīs cilvēkus, kas vēlas atmest smēķēšanu, ņemot vērā jaunāko pasaules pieredzi un balstoties uz attīstīto valstu izstrādātajām rekomendācijām un vadlīnijām. Sagaidāms, ka tas būs pirmais reālais solis smēķēšanas kaitējuma mazināšanā, kas vērsts tieši uz smēķētāju izprašanu un reālu, ne didaktiski pamācošu un no ikdienas atrautu pamācību sniegšanu.

LU MF Asoc. Prof. pneimonologs Māris Bukovskis
Psihiatrs, psihoterapeits Dr. Gints Polis