Cilvēki ar alerģiskām iesnām bieži sūdzās, ka paši viņi vai viņu bērnī naktī ir sākuši krākt.

Kā izpaužas un cik bieži novēro elpošanas traucējumus miegā?

Elpošanas traucējumi miegā var būt pavisam viegli, kas izpaužas ar parastu krākšanu, ko izraisa īslaicīga augšējo elpceļu aizvēršanās, līdz pilnīgai obstrukcijai miega apnojas gadījumā. Cilvēki, kas naktī krāc parasti to paši nepamana, lai gan ģimenes locekļiem tā var būt liela problēma. Pacientiem ir grūti atzīt to par ko viņiem var nebūt ne jausmas. Viens no pēdējiem populārākiem jokiem, kas atrodams internetā attiecībā uz krākšanu ir: “Es nekrācu, tikai miegā regulāri sapņoju, ka esmu grizli lācis”. Miega apnoju var izraisīt dažādi cēloņi, piemēram, augšējo elpceļu, balsenes, uzbalseņa, mīksto auksleju anatomiskas īpatnības, mazs augšžoklis vai apakšžokis, palielinātas mandeles kaklā vai aizdegunē un deguna gļotādas iekaisums.
Uzskata, ka krākšana ir novērojama aptuveni 10-20% cilvēku. Miega apnojas izplatība pieaugušo un diemžēl arī bērnu populācijā svārstās no 2 – 4%.

Vai ar miegu saistītie elpošanas traucējumi ir bīstami un izraisa nopietnas sekas?

Atbilde ir pārliecinoši apstiprinoša. Pieaugušiem, kas sirgst ar miega apnoju ir raksturīga miegainība un nogurums dienas laikā, grūtības koncentrēt uzmanību, tā veicina arteriālā asinsspiediena paaugstināšanos, palielina smadzeņu asinsrites traucējumu (insulta) un sirds infarkta risku. Bērniem tieši pretēji novēro uzbudinājumu un pērmērīgu aktivitāti, uzmanības trūkumu un sliktas sekmes skolā [1].

Vai alerģiskas iesnas ietekmē miega kavalitāti?

Alerģiskas iesnas ietekmē deguna elpošanu nakts laikā. Pārliecinoši pierādīts, ka deguna blokāde nomāc elpošanas refleksu un veicina miega apnojas attīstību [2]. Iespējams, ka alerģiskā iekaisuma laikā izdalītām vielām, piemēram, histamīnam u.c. piemīt arī vispārēja ietekme un centrālo nervu sistēmu, kas papildus veicina miega traucējumus un nogurumu. Vienā no pētījumiem vismaz puse bērnu un pieaugušo ziņoja par grūtībām aizmigt vai pamošanas naktī aizlikta deguna dēļ [3].

Vai alerģisku iesnu ārstēšana uzlabo miega kvalitāti?

Ārstēšana mazina alerģisku iesnu simptomus un miega traucējumus. Vienā no pētījumiem deguna blokādes mazināšanās noveda pie elpošanas uzlabošanās un veselīgāka miega [4, 5]
Novērojot deguna aizlikuma mazināšanos, vienlaicīgi mazinājās miegainība un noguruma sajūta miegā, uzlabojās miega kvalitāte, kā arī pārliecinoši mazinājās krākšana un miega apnoja [6].

Jāsecina, ka alerģiskas iesnas būtiski ietekmē miega kvalitāti. Ilgtermiņā tas var veicināt miega apnojas attīstību un nopietnu iekšķīgu slimību rašanos. Cilvēkiem, kas cieš no miega apnojas bez standarta procedūrām, kas nepieciešamas problēmas diagnosticēšanai un ārstēšanai, jāizslēdz alerģija. 

Vairāk par šo tēmu jūs varat izlasīt rakstā: Kimple AJ, Ishman SL. Allergy and sleep-disordered breathing. Curr Opin Otolaryngol Head Neck Surg 2013 Jun;21(3):277-81

Atsauces:

1. Dincer HE, O’Neill W. Deleterious effects of sleep-disordered breathing on the heart and vascular system. Respiration 2006; 73:124–130
2. Douglas NJ, White DP, Weil JV, Zwillich CW. Effect of breathing route on ventilation and ventilatory drive. Respir Physiol 1983; 51:209–218
3. Craig TJ, Ferguson BJ, Krouse JH. Sleep impairment in allergic rhinitis, rhinosinusitis, and nasal polyposis. Am J Otolaryngol 2008; 29:209–217
4. Profita M, Riccobono L, Bonanno A, et al. Effect of nebulized beclomethasone on airway inflammation and clinical status of children with allergic asthma and rhinitis: a randomized, double-blind, placebo-controlled study. Int Arch Allergy Immunol 2012; 161:53–64
5. Gurevich F, Glass C, Davies M, et al. The effect of intranasal steroid budesonide on the congestion-related sleep disturbance and daytime somnolence in patients with perennial allergic rhinitis. Allergy Asthma Proc 2005; 26:268–274
6. Kiely JL, Nolan P, McNicholas WT. Intranasal corticosteroid therapy for obstructive sleep apnoea in patients with co-existing rhinitis. Thorax 2004; 59:50–55