Atbilde ir pārliecinoša – Jā!
2017. gadā respektablajā medicīnas žurnālā Lancet Respiratory Medicine tika publicēts pētījums, kurā novēroja hronisku sirds asinsvadu slimību un cukura diabēta atkarību no plaušu veiktspējas. Pacientiem ar zemiem rādītājiem plaušu funkcijas izmeklējumos cukura diabētu, plaušu un sirds-asinsvadu slimības attīstās ātrāk un biežāk, nekā cilvēkiem ar “normālām” vai “lielām” plaušām.
Zināms, ka plaušu un elpceļu funkciju agrīnā vecumā būtiski ietekmē daudzi faktori, piemēram, priekšlaicīga dzimšana, plaušu slimības (pneimonija, astma, bronhiolīts u.c.) pēcdzemdību periodā vai agrīnā vecumā, gaisa piesārņojums, tajā skaitā smēķēšana ģimenē u.c. Problēmas agrā bērnībā var negatīvi ietekmēt plaušu attīstību ilgtermiņā un prognozi visas dzīves garumā.
Pētījuma autori ierosina veikt plaušu funkcijas mērījumus (spirogrāfiju) jau bērnībā no 6.g.v., lai tādējādi varētu atklāt tos bērnus, kuri ietilpst riska grupā un turpmāk, tos novērojot un laicīgi ārstējot, mazināt veselības problēmas.

Atsauce:
Alvar Agustí , Guillaume Noell , Josep Brugada, Rosa Faner. Lung Function in Early Adulthood and Health in Later Life: A Transgenerational Cohort Analysis. Lancet Respir Med 2017 Dec;5(12):935-945.