Pētījumi liecina, ka, atmetot smēķēšanu līdz 30 g.v. vai vēlākais līdz 40 g.v., tās nodarītais kaitējums uz plaušu darbību ir minimāls [1, 2].
Ja cilvēks turpina smēķēt ilgāk, tad ir jārēķinās ar lielāku vai mazāku neatgriezenisku plaušu funkcijas zudumu.
Arī izsmēķēto cigarešu skaita samazināšana līdz minimumam, nav labākais ejamais ceļš, jo zinātnisko pētījumu rezultāti liecina, ka kaitīgā ietekme īpaši nemazinās.
Piemēram, vienā no pētījumiem tika novērots, ka, mazinot izsmēķēto cigarešu skaitu zem 5 cigaretēm dienā, plaušu veiktspējas zudums mazinājās tikai par 32%, salīdzinot ar cilvēku grupu, kas smēķēja 30 vai vairāk cigaretes dienā. 
Plaušu tilpuma zudums tiem, kuri smēķēja mazāk kā piecas cigaretes dienā, joprojām bija piecas reizes lielāks, nekā tiem, kas smēķēšanu bija atmetuši [3].
Droši vien uzreiz var atbildēt, ka labāk nemaz nesākt!

Atsauces:

1. Kohansal R, Martinez-Camblor P, Agusti A Biust AS, Mannino D, Soriano JB. The natural history of chronic airflow obstruction revisited: an analysis of the Framingham offspring cohort. Am J Respir Crit Care Med 2009 Jul 1;180(1):3-10. doi: 10.1164/rccm
2. Kohansal R, Soriano JB, Agusti A. Investigating the natural history of lung function: facts, pitfalls, and opportunities. Chest 2009 May;135(5):1330-1341. doi: 10.1378/chest.08-1750
3. Oelsner EC, Balte PP, Bhatt S et al. Lung function decline in former smokers and low-intensity current smokers: a secondary data analysis of the NHLBI Pooled Cohorts Study. Lancet Respir Med 2020 Jan;8(1):34-44. doi: 10.1016/S2213-2600(19)30276-0