Autors
LU MF Assoc. Prof. Māris Bukovskis
Vecās derības otrās Mozus grāmatas 20. nodaļā ir teikts: “Es, tavs Kungs un Dievs, esmu dedzīgs Dievs, kas pie tiem, kas mani ienīst, piemeklē bērnus par tēvu grēkiem līdz trešajam un ceturtajam augumam; bet pie tiem, kas mani mīl un manus baušļus tur, es daru labu līdz tūkstošajam augumam”.
Savukārt Vecās Derības pirmās Mozus grāmatas 3. nodaļā aprakstīts iedzimtais grēks. Iedzimtais grēks (peccatum originale originatum) ir jēdziens kristīgās teoloģijas mācībā par pārmantotu grēku (vainu), kuru visi ļaudis manto no saviem pirmsvecākiem Ādama un Ievas, viņu Ēdenes dārzā izdarītā pārkāpuma dēļ.
Attīstoties zinātnei bieži mēs atrodam patiesības graudu tūkstošiem gadu senos rakstos, zināšanās un ticējumos. Piemērs ir viena no jaunākām medicīnas zinātnes nozarēm – epigenomika. Genomika ir molekulārās bioloģijas nozare, kas saistīta ar genoma struktūras, funkciju, eveolūcijas un kartēšanas pētniecību. Priedēklis “epi-“ savukārt ir aizgūts no grieķu valodas, kur tas nozīmē “uz”, “virs”, “tuvu”, “pie”, “pirms”vai “pēc”. Tātad epigenomika nozīmē procesus, kas norisinās uz, pie vai ap genomu. Citiem vārdiem tā ir zinātne par gēnu ieslēgšanas vai izslēgšanas mehānismiem [1].
Divas tipiskākās un labāk izpētītās epiģenētiskās pārmaiņas ir DNS metilēšanās un histonu izmaiņas. Būtiskākais šajā stāstā ir tas, ka epiģenētiskās izmaiņas ir pārmantojamas un vienlaicīgi atgriezeniskas pārmaiņas šūnas DNS histonos, kas ietekmē gēnu darbību nemainot pašu DNS struktūru [2, 3]. Tas nozīmē, ka tas ko tu ēd vai smēķē šodien var ietekmēt tavu mazmazbērnu dzīvi.
Pētījumi liecina par to, ka tabakas dūmu iedarbība negatīvi ietekmē epiģenētiskos procesus. Piemēram, vienā no agrīniem pētījumiem tika atklāts, ka smēķēšana grūtniecības laikā izraisa DNS metilēšanās pārmaiņas un noved pie plaušu tilpuma mazināšanās, elpceļu infekciju skaita un astmas attīstības zīdaiņiem, maziem bērniem un pausaudžiem [4]. Pētījumos ar dzīvniekiem un cilvēkiem ir pierādīts, ka tvaiks, kas tiek ģenerēts elektroniskajās cigaretēs arī izraisa metilēšanās traucējumus un veicina iekaisuma, hroniskas obstruktīvas plaušu slimības kā arī vēža attīstību [5, 6, 7]. Būtiski piebilst, ka negatīvo ietekmi novēro neatkarīgi no nikotīna klātbūtnes veipošanas šķīdumā.
Būtisks ir jautājums cik ilgi tas turpinās un vai ir iespējama “pestīšana”? Atbilde ir jā, epiģenētiskās pārmaiņas atšķirībā no defektiem genomā ir atgriezeniskas. Izbeidzoties kaitīgo faktoru ietekmei šīs izmaiņas var izzust, lai gan grūti pateikt cik ātri tas notiek. Dzīvnieku pētījumos novērots, ka nelabvēlīgo faktoru ietekme var turpināties no vienas līdz pat 40 (!) pēcnācēju paaudzēm [8].
Cigarešu un jauniešiem pievilcīgo dažādām garšām bagāto e-cigarešu vai t.s. saltu lietotājiem ir jāapzinās, ka epiģenētiskās pārmaiņas tiek pārmantotas un var ietekmēt viņu bērnu dzīvi visā tās garumā. Turpetī pārtraucot kaitīgo faktoru iedarbību to ir iespējams novērst, t.i. nekad nav par vēlu “nožēlot grēkus”.
Atsauces: