SARS-CoV-2 vīrusa izraisītā panedēmija ir visplašākā un bīstamākā infekciju slimība ar ko civilizācija ir saskārusies kopš 1918. gada tā saucamās spāņu gripas, kuras laikā mira vairāk kā 50 milj. cilvēku. Pandēmija ir radījusi ne tikai tiešu ar pašas infekcijas sekām saistītu, bet arī netiešu ietekmi uz cilvēkiem. Nepieciešamība ievērot ierobežošanas pasākumus un vakcinēties ir izraisījusi plašus protestus un pat nemierus visā pasaulē. Ir cilvēki, kas noliedz vīrusa eksistenci, citi nevēlas ievērot distancēšanās pasākumus vai nesāt maskas, vēl citi uzskata, ka vakcinācija ir nevis infekcijas profilakse, bet līdzeklis kā padarīt tos atkarīgus vai slimus. Šajā rakstā, mēģinot kliedēt mītus un nepatiesību par vakcināciju, piedāvājam iepazīties ar pašiem pēdējiem vakcinācijas efektivitātes pētījumu rezultātiem.
Apskatīsim pētījumus un pierādījumus, kas pieejami par trim Latvijā pieejamām Pfizer BNT 162b, Moderna mRNA-1273 un Janssen, Johnson&Johnson Ad26.COV2.S vakcīnām kā arī par iepriekš lietoto AstraZeneca/ChAdOx1 nCoV-19/AZD1222 vakcīnu.

Darbības mehānisms

Visas vakcīnas vienā vai citā ceļā veicina imunatbildes reakciju pret SARS-CoV-2 vīrusa tā saucamo “pīķa” (spike jeb S) proteīnu ar kura palīdzību tas piesaistās pie šūnu virsmas un iekļūst to iekšienē.

Pfizer BNT vakcīna

Pētījumā, kurā tika pētīta šīs vakcīnas efektivitāte piedalījās 43 548 dalībnieki, no kuriem puse saņēma vakcīnu ar aktīvo vielu un puse placebo. Rezultātā aktīvās ārstēšanas grupā novērošanas periodā ar Covid-19 saslima 8 pacientu, turpretī placebo grupā 172. Tas nozīmē, ka vakcīna pasargāja no inficēšanās ar 95% efektivitāti [1, 2].

Moderna vakcīna

Šīs vakcīnas pētījumā piedalījās 30 420 dalībnieki. 2 nedēļu laikā pēc vakcinācijas risks saslimt ar Covid-19 aktīvās ārstēšanas grupā mazinājās par 94% (pozitīvi testi pret Covid-19 bija 11 dalībniekiem pret 185 placebo grupā). Vakcinēto grupā smagu Covid-19 infekcijas gadījumu skaits mazinājās par 95% [3].

Janssen vakcīna

Šī vakcīna atšķiras ar to, ka to sākotnējās imūnatbildes reakcijas sasniegšanai pietiek ievadīt tikai vienu reizi. Pētījumā, kurā piedalījās 43 783 dalībnieku novēroja inficēšanās riska mazināšanos par 67%. 28 dienu laikā pēc vakcinācijas smagu Covid-19 infekcijas gadījumus skaits aktīvi vakcinēto dalībnieku grupā bija trīs reizes mazāks nekā placebo grupā [4].

AstraZeneca vakcīna

Šī vakcīna tika pētīta četros dažādos pētījumos valstīs ar augstu saslimstību, piemēram, Brazīlijā un Dienvidāfrikā, iekļaujot pacientus ar dažādām blakusslimībām un īpaši neierobežojot vecuma grupas. Aizsardzība, kuru nodrošināja AstraZeneca vakcīna pēc divu devu saņemšanas bija 70% [5, 6].

Covid-19 vakcīnu efektivitāte reālā dzīvē

Protams, ka lasītājus šobrīd interesē ne tikai pētījumu rezultāti, bet arī šo vakcīnu efektivitāte reālā dzīvē. Apvienotajā Karalistē veiktā reālās dzīves ietekmes pētījuma rezultāti ar  Pfizer un AstraZeneca vakcīnu liecina, ka nāves un hospitalizācijas risks vakcinētiem mazinās attiecīgi par 81% un 80% [7].

Vakcīnu efektivitāte pret jaunajām Covid-19 mutācijām

Vēl viens no svarīgākiem jautājumiem ir vai šīs vakcīnas ir efektīvas pret SARS-CoV-2 vīrusa jaunajiem paveidiem, kas radušies mutāciju rezultātā. Piemēram, Brazīlijas gamma štamms ir aptuveni divas reizes, bet Indijas delta vīruss par 97% lipīgāks par pirmo Vuhaņas provincē 2019. gada decembrī atklāto vīrusa versiju [8]. Jaunā delta varianta izplatība pasaulē ir izraisījusi atkārtotu inficēšanās biežuma palielināšanos, kuram ir sekojis skepses un dezinformācijas vilnis par vakcinācijas efektivitāti vispār
Par  Pfizer un Moderna vakcīnu nav pārliecinošas informācijas. Ir zināms, ka pēc šīm vakcīnām vēro vājāku antivielu atbildes reakciju, bet pilnībā aizsardzības spējas pret  Indijas delta vīrusa variantu netiek zaudētas.
Attiecībā par Janssen vakcīnu šobrīd pētījumi liecina, ka nav vērojama būtiska efektivitātes mazināšanās saskaroties ar jebkuru vīrusa forma. Nav pilnīgas skaidrības cik iedarbīga šī vakcīna ir pret Indijas delta variantu, bet ir dati, ka tā nodrošina 60% efektivitāti [9].
AstraZeneca vakcīna lietiski tiek galā ar Apvienotās Karalistes vīrusa mutāciju mazinot risku saslimt par 75%, turpretī šīs vakcīnas spēja pasargāt no Dienvidāfrikas varianta ir tikai 10% [10, 11]. Saslimstot ar jaunāko delta variantu, AstraZeneca vakcīna par 92% mazina risku nonākt slimnīcā ar smagu slimības gaitu.
Galu galā, neņemot vērā vīrusa mutāciju, visas vakcīnas joprojām veic savu galveno uzdevumu mazina iespēju saslimt ar smagu Covid-19 formu un mazina nāves risku. [8, 12].

Rakstu sagatavoja Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes assoc. prof. Māris Bukovskis

Atsauces:

1. Polack FP, Thomas SJ, Kitchin N, et al. Safety and efficacy of the BNT162b2 mRNA Covid-19 vaccine. N Engl J Med 2020;383:2603–15
2. Baden LR, El Sahly HM, Essink B, et al. Efficacy and safety of the mRNA-1273 SARS-CoV-2 vaccine. N Engl J Med 2021;384:403–16  
3. Jackson LA, Anderson EJ, Rouphael NG, et al. An mRNA vaccine against SARS-CoV-2 — preliminary report. N Engl J Med Overseas Ed 2020;383:1920–31  
4. Sadoff J, Gray G, Vandebosch A, et al. Safety and efficacy of single-dose Ad26.COV2.S vaccine against Covid-19. N Engl J Med 2021;384:2187–201
5. Voysey M, Clemens SAC, Madhi SA, et al. Safety and efficacy of the ChAdOx1 nCoV-19 vaccine (AZD1222) against SARS-CoV-2: an interim analysis of four randomised controlled trials in Brazil, South Africa, and the UK. Lancet 2021;397:99–111  
6. Knoll MD, Wonodi C. Oxford–AstraZeneca COVID-19 vaccine efficacy. The Lancet 2021;397:72–4  
7. Public Health England. Public Health England vaccine effectiveness report 2021 March
8. Tregoning JS, Flight KE, Higham SL et l. Progress of the COVID-19 vaccine effort: viruses, vaccines and variants versus efficacy, effectiveness and escape Nat Rev Immunol 2021 Aug 9;1-11  
9. CBS News 2021. Delta variant of COVID-19 likely to become dominant U.S. strain, Gottlieb says – CBS News. https://www.cbsnews.com/news/covid-19-deltavarient-
   dominant-strain-likely/
10. Emary, K. R. W. et al. Efficacy of ChAdOx1 nCoV-19 (AZD1222) vaccine against SARS-CoV-2 variant of concern 202012/01 (B.1.1.7): an exploratory analysis of a randomised controlled trial. Lancet 2021; 397, 1351–1362  
11. Madhi, S. A. et al. Efficacy of the ChAdOx1 nCoV-19 Covid-19 vaccine against the B.1.351 variant. N. Engl. J. Med 2021; May 20;384(20):1885-1898
12. Francis AI, Ghany S, Gilkes T, Umakanthan S. Review of COVID-19 vaccine subtypes, efficacy and geographical distributions. Postgrad Med J. 2021 Aug 6:postgradmedj-2021-140654