Atbilde ir – diemžēl jā!
Alergēna galvenais nesējs šajā gadījumā ir siekalas. Un siekalas var saturēt gan pārtikas, gan arī medikamentu alergēnus [1].
Lielākā daļā gadījumu alerģiskā reakcija ir viegla un izpaužas ar nelielu apsārtumu, niezi, nātreni vai ādas iekaisumu ap muti. Šos gadījumus novēro pārtikas alerģijas vai putekšņu-augļu alerģijas gadījumā. Pirmais šāds gadījums aprakstīts salīdzinoši nesen tikai 1997.gadā. Pacientam bija novērojama alerģiska reakcija pret āboliem [2]. Vienā no pētījumiem šādas reakcijas atklāja 12% no aptaujātiem pacientiem [3].
Lai gen reti, tomēr iespējamas arī daudz nopietnākas reakcijas, piemēram, cilvēkiem ar izteiktu alerģiju pret tādiem pārtikas produktiem kā zemesrieksti, rieksti, zivis un jūras posmkāji, var attīstīties smaga astmas lēkme vai pat alerģisks šoks jeb anafilakse [4, 5].
Vienā no pētījumiem atklājās, ka vairāk kā 5% pacientu ar alerģiju pret augstāk minētiem pārtikas produktiem novēroja smagu alerģisku reakciju [6].
Pat platonisks mātes skūpsts uz ļoti alerģiska bērna vaiga reizēm var būt bīstams.
Aprakstīts arī viens dzīvībai bīstams alerģiskas reakcijas gadījums pēc saskarsmes ar garnelēm.
Alergēna koncentrācija partnera siekalās maksimumu sasniedz 5 min. laikā pēc pārtikas produkta lietošanas uzturā. Pēc stundas alergēns no siekalām pakāpeniski izzūd.
Ne košļājamās gumijas košļāšana, ne mutes skalošana, ne zobu tīrīšana viena pati nepalīdz mazinās reakcijas risku.
Vienīgais drošais paņēmiens, lai partnerim, kuram ir nopiena alerģija, nenodarītu pāri – ir vispār izslēgt pārtikas produktu no sava uztura vai pēc ēšanas vismaz pietiekoši ilgi nogaidīt [7].
Rūpēsimies viens par otru!
Sagatavoja LU MF Assoc. Prof. Māris Bukovskis
Atsauces: