Eiropā mājdzīvnieki tiek turēti aptuveni 60% mājsaimniecību. Ap 25% mājsaimniecību tiek turēti suņi, 24% gadījumu – kaķi, bet 6-8% sīkie zīdītāji, tādi kā kāmji, truši, peles, žurkas vai jūras cūciņas un to izplatība pēdējo 20 gadu laikā palielinās [1, 2].
Visbiežāk alerģiju izraisa suņi un kaķi.
Dzīvnieku alergēni telpās saglabājas ilgstoši, piesaistoties pie sīkām putekļu daļiņām. Pat nelielas gaisa plūsmas gadījumā šīs daļiņas paceļas gaisā un ilgstoši nenosēžas, provocējot alerģijas simptomus pacientiem. Šīs īpašības nosaka, ka sīkās alergēnus saturošās daļiņas pielīp pie drēbēm vai matiem, tiek aiznestas un izplatās vietās, kurās dzīvnieki tieši nemaz neuzturas [3, 4]. Pētījumos atklāts, ka, piemēram, bērnu drēbēs kaķu un suņu alergēnu koncentrācija var būt pat ļoti augsta.
Nonākot telpās, dzīvnieku alergēni līdzīgi kā putekļi, uzkrājas paklājos, mīkstajās mēbelēs un matračos, kur var saglabāties ļoti ilgu laiku. Tos var atrast ne tikai dzīvojamās telpās, bet arī birojos, bērnudārzos, klasēs, auditorijās, sporta zālēs, viesnīcās, kinoteātros, bāros u.c. publiskajās telpās [5–8]. Piemēram, bērnudārzos vai skolās dzīvnieku alergēna koncentrācija ir atkarīga no bērnu skaita, kuriem ir saskarsme ar mājdzīvniekiem [9].
Interesanti, ka alergēnu koncentrācija var mainīties atkarībā no sezonas. 
Ziemā, kad bērni valkā biezākas drēbes, alergēnus atrod vairāk nekā vasarā, kad drēbes ir plānākas [10]. 
Publiskās telpās un sabiedriskajā transportā visvairāk dzīvnieku alergēna tiek atrasts mīkstās polsterētās sēdvietās pat vairāk nekā uz grīdas, kas liecina, ka alergēns visvairāk tiek izplatīts tieši ar apgērbu. Bieži koplietošanas telpās dzīvnieku alergēnu daudzums var būt ievērojami augstāks, nekā pacienta mājvietā [11].
Kā redzat, izvairīties no dzīvnieku alergēniem pilnībā ir samērā grūti un daudz kas var nebūt atkarīgs no jums pašiem. 
Tādēļ, ja jums ir dzīvnieku alerģija, esiet uzmanīgi, mēģiniet izvairīties no tieša kontakta un, rūpīgi uzkopjot telpas, panākt alergēna koncentrācijas samazināšanos mājās.

Sagatavoja LU MF Assoc. Prof. Māris Bukovskis

Atsauces:

1. FEDIAF. Statistics. Available at: http://www.fediaf.org/who-we-are/europeanstatistics.html. Accessed September 24, 2020.
2. Phillips JF, Lockey RF. Exotic pet allergy. J Allergy Clin Immunol 2009;123: 513-5.
3. D’Amato G, Liccardi G, Russo M, Barber D, D’Amato M, Carreira J. Clothing is a carrier of cat allergens. J Allergy Clin Immunol 1997 Apr;99(4):577-8
4. Karlsson A-S, Renström A. Human hair is a potential source of cat allergen contamination of ambient air. Allergy 2005 Jul;60(7):961-4
5. Salo PM, Sever ML, Zeldin DC. Indoor allergens in school and day care environments. J Allergy Clin Immunol 2009 Aug;124(2):185-92, 192.e1-9
6. Custovic, A.; Taggart, S.C.; Woodcock, A. House dust mite and cat allergen in different indoor environments. Clin. Exp. Allergy. 1994, 24, 1164–1168
7. Custovic, A.; Green, R.; Taggart, S.C.; Smith, A.; Pickering, C.A.; Chapman, M.D.;Woodcock, A. Domestic allergens in public places. II: Dog (Can f1) and cockroach (Bla g 2) allergens in dust and mite, cat, dog and cockroach allergens in the air in public buildings. Clin. Exp. Allergy 1996, 26, 1246–1252
8. Simplicio EC, Silva DAO, Braga IA, Sopelete MC, Sung SJ, Taketomi EA. Mite and pet allergen exposure in hotels in Uberlândia, Midwestern Brazil. Indoor Air 2007 Aug;17(4):278-83
9. Merritt A_S, Emenius G, Elfman L, Smedje G. Measurement of Horse Allergen (Equ cx) in Schools. ISRN Allergy 2012 Jan 4;2011:574258
10. De Lucca SD, O’meara TJ, Tovey ER. Exposure to mite and cat allergens on a range of clothing items at home and the transfer of cat allergen in the workplace. J Allergy Clin Immunol 2000 Nov;106(5):874-9
11. Zahradnik E, Raulf M. Respiratory Allergens from Furred Mammals: Environmental and Occupational Exposure. Vet Sci 2017 Aug 4;4(3):38