Alerģiskas vai alerģijai līdzīgas reakcijas pret alkoholiskiem dzērieniem, īpaši pret sarkanvīnu, novēro līdz 10% cilvēku. Tās parasti izpaužas ar šķaudīšanu, deguna tecēšanu, smagumu krūtīs, sēkšanu un elpas trūkumu. Var arī nosarkt āda, parādīties nieze un nātrenei līdzīgi izsitumi. Simptomus daudz biežāk novēros tiek cilvēkiem, kam jau ir hroniskas iesnas un astma [1].
Vēsturiski pat aprakstīti trīs nāves gadījumi, kurus izraisīja anafilaktiska reakcija pēc alkoholisku dzērienu lietošanas [2]. Aprakstīta arī viena reakcija ar alerģiska šoka attīstību, kas saistīta ar fizisku slodzi [3].
Lai gan simptomi bieži būs līdzīgi šīs reakcijas atkarībā no mehānisma var iedalīt divās lielās grupās – īstas imunoloģiski mediētas alerģijas un nepanesamības jeb pseidoalerģijas.
Īstas alerģiskas reakcijas varētu būt saistītas ar:
1) vīnogās (Vitis vinifera) esošo lipīdu tranporta olbaltumu (Vit v 1),   
2) vīna darīšanā izmantotam palīgvielām – zivju želatīnu, ovalbumīnu, kazeīnu, gumarabiku, fermentiem vai pelējuma sēnēm (Botrytis cinerea).
Nepanesamības jeb pseidoalerģiskās reakcijas parasti saistītas ar reakciju pret etanolu, acetaldehīdu, etiķskābi, flavanoīdiem, sulfītiem, histamīnu un citiem biogēnajiem amīniem. Reakciju pret sulfītiem parasti novēro no baltvīna un pacientiem ar astmu. 
Eiropā reta, bet Āzijā aptuveni 50% iedzīvotāju novērota problēma, ir iedzimts etanolu vai tā prroduktus noārdošo fermentu defekts, kas izraisa tā saucamo pietvīkuma (flush) sindromu. Sindroma pamatā ir ģenētiskas mutācijas noteikta alkohola dehidrogenāzes (ADH) pārmērīga aktivitāte un novājināta etanola noārdīšanās produkta etilaldehīdu šķeļošā fermenta aldehīda dehidrogenāzes 2 (ALDH-2) aktivitāte. Abos gadījumis notiek toksiskā etanola noārdīšanās produkta acetaldehīda uzkrāšanās, kas izraisa sejas nosarkšanu, nātreni, deguna blokādi, asinsspiediena krišanos, sliktu dūšu, vemšanu un caureju [4].
Dažreiz alerģisku reakciju pēc vīna iedzeršanas var izraisīt pat pavisam negaidīti iemesli, piemēram, lapsenes. Vienā no pētījumiem noskaidrojās, ka nenobriedušā,  jaunā vīnā var atrast lapseņu alergēnus. Acīm redzot, saspiežot vīnogas vīna spiedē, tiek utilizēti arī šie kukaiņi. Interesanti, ka tajā pašā vīnā kas bija jau nobriedis lapseņu alergēnu vairs neizdevās atrast. Pacienti, kas reaģēja uz jauno vīnu ar niezi un tūsku mutē, ādas nosarkšanu un astmas lēkmi, no nobriedušā vīna neizjutā nekādus veselības traucējumus [5]. 
Tādēļ baudiet vīnu un priecājaties par dzīvi! Tomēr, ja šis dzēriens izraisa kādus veselības traucējumus alerģija var būt viens no cēloņiem.

Sīkāk var lasīt šeit

1. Wütrich B. Allergic and intolerance reactions to wine. Allergol Select 2018 Sep 1;2(1):80-88
2. Kochumian AA, Bedzhieva RR, Liabakh TP. [3 cases of death in bronchial asthma patients after consuming alcoholic beverages]. Ter Arkh. 1987; 59: 110-111
3. García-Robaina JC, de la Torre-Morín F, Sánchez- Machín I, Sánchez-Monge R, Barber D, Lombardero M. Anaphylaxis induced by exercise and wine. Allergy. 2001; 56: 357-358
4. Harada S, Agarwal DP, Goedde HW. Aldehyde dehydrogenase deficiency as cause of facial flushing reaction to alcohol in Japanese. Lancet. 1981; 2: 982
5. Armentia A, Pineda F, Fernández S. Wine-induced anaphylaxis and sensitization to hymenoptera venom. N Engl J Med. 2007; 357: 719-720