FeNO jeb frakcionālais slāpekļa oksīds visticamāk ir iepriekš nedzirdēts jēdziens, taču tā nozīme astmas ārstēšanā un kontrolē musdienās kļust arvien lielāka. Par slāpekļa oksīdu (NO) sākotnēji domāja, ka tā nozīme cilvēka veselībā ir saistīta tikai ar tā ietekmi uz gaisa piesārņojumu. Tomēr šis uzskats mainījās, kad 1987. gada tika atklāts, ka cilvēka organismā NO var paplašināt asinsvadus, un radās liela zinātniska interese par šo un citām NO bioloģiskajām funkcijām. 1990. gados tika ziņots, ka pacientu ar bronhiālo astmu izelpotajā gaisā ir palielināts NO daudzums. [1,2]
Šobrīd FeNO mērīšana izelpotajā gaisā ir kļuvusi par svarīgu klīnisko instrumentu astmas pacientiem. Pastāv tieša saistība starp astmātisku iekaisumu elpceļos un FeNO līmeni, un tas var ārstam palīdzēt astmas diagnostikā un kontrolē. FeNO var viegli izmērīt, nosakot to ar speciālu analizatoru pacienta izelpotajā gaisā. Pārdošanā jau ir pieejami dažādi analizatori, un parādās arvien mazākas un lētākas ierīces. Turklāt šo mērijumu var veikt gan pieaugušajiem, gan bērniem. Tas kopumā paver iespēju, ka FeNO mērījumus varētu regulāri izmantot astmas novērtēšanā.
Līdz šim pieejamie plaušu funkciju testi nav ļāvuši pietiekami novērtēt elpceļu iekaisumu astmas pacientiem, tādējādi FeNO mērījumi nodrošina papildu un dažos gadījumos pat atbilstošāku skatījumu uz astmas terapiju.[3,4]
Rakstu sagatavoja Dr. Eva Moreino
Ģimenes medicīnas rezidente
Atsauces: