Jau senie ēģiptieši un Hipokrāts, kā arī daudzi citi cilvēki tūkstošiem gadu pēc tam uzdeva sev šo jautājumu “No kurienes ceļas astma?” 
Medicīnas vēsturnieki uzskata, ka pirmās ziņas par astmai līdzīgu slimību parādās jau ap 2600 g.p.m.ē.

21. gadsimtā astma ir pārvērtusies par visā pasaulē izplatītu slimību, ar kuru slimo vairāk kā 330 milj. Zemes iedzīvotāju.

Kas izraisa astmas attīstību?

1. Tā ir iedzimtība. Tas nozīmē, ja kādam no pirmās pakāpes ģimenes locekļiem ir astma, tad slimības risks ir augstāks.
2. Apkārtējās vides ietekme. Maz infekciju, apkārtējās dabas daudzveidības jeb biodiversitātes mazināšanās, citādāks uzturs, zarnu, ādas un elpceļu mikrobioma pārmaiņas, gaisa piesārņojums, aktīvā un pasīvā smēķēšana kā arī daudzi citi faktori nosaka to, ka mūsdienās astmas sastopama daudz biežāk nekā tas bija agrāk. Mijiedarbojoties gēniem, kas veicina vai tieši pretēji pasargā mūs no astmas, ar apkārtējās vides faktoriem, piemēram, alergēniem, vīrusu infekcijām, gaisa piesārņojumu u.c. astmas pacienta elpceļos attīstās hronisks iekaisums. Iekaisums veicina elpceļu sašaurināšanos jeb obstrukciju, kas arī nosaka slimības simptomu rašanos.

Astma var sākties gan bērnībā, gan pieaugušo vecumā.
Alerģiska astma parasti sākas bērnībā un pubertātes periodā bieži izzūd vai arī tās gaita būtiski uzlabojas. Lai gan mūsdienās mēs astmu protam ļoti labi ārstēt, tomēr jāatceras, ka, raugoties no šodienas skatu punkta, tā ir diagnoze uz mūžu. 
Astmas ārstēšanas galvenais mērķis ir panākt slimības kontroli.

Tas nozīmē:
– likvidēt slimības simptomus
– novērst ar astmas uzliesmojumiem saistītos riskus
-likt pacientam dzīvot vesela cilvēka dzīvi
Kontrolē savu astmu un neļauj tai kontrolēt Tevi!

Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Assoc. Prof. Māris Bukovskis
Pneimonologs un alergologs

Atsauces:

https://www.erswhitebook.org/chapters/adult-asthma/
https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3768124/ 
https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4629762/