Covid-19 pandēmija liek būtiski mainīt uzskatus par faktoriem, kas izraisa astmas uzliesmojumus
Sākoties Covid-19 pandēmijai daudzi speciālisti izteica bažas, ka pacientiem ar bronhiālo astmu šī vīrusu infekcija varētu izraisīt smagus slimības uzliesmojumus. Jau pavisam ātri noskaidrojās, ka bažas ir bijušas veltīgas. Pacientu skaits, kuri nonāca slimnīcā ar astmas uzliesmojumiem tieši pretēji būtiski mazinājās. Pacienti, kas iepriekš bieži un atkārtoti ārstējās slimnīcā ar astmas uzliesmojumiem, mājsēdes laikā jutās ievērojami labāk. Intensīvās terapijas nodaļas, kurās Līdzīgi novērojumi bija ārstiem tādās pasaules valstīs kā Izraēla, Anglija, Skotija un Dienvidkoreja.
Šos novērojumus apstiprinājis nesen publicēts pētījums, kas veikts ASV. Pētījumā pacientiem mājas apstākļos attālināti bija jāaizpilda astmas dienasgrāmatas un, salīdzinot ar pirmspandēmijas laiku, tika novērota izteikta astmas simptomu mazināšanās. Sākoties ar pandēmiju saistītajiem ierobežojumiem, astmas lēkmju skaits mazinājās par 40%.
Kā izskaidrot šos rezultātus? Pirmā pētnieku doma, ka pacienti bailēs saslimt ar Covid-19 vienkārši retāk iet pie ārsta un baidās doties uz slimnīcu. Tomēr minētās astmas simptomu dienasgrāmatas pierāda, ka tā nav taisnība. Pacienti mājsēdes laikā patiešām jūtas labāk. Interesanti, ka astmas pacientiem, kuri agrāk devās uz darbu ārpus mājām novēroja izteiktāku uzlabošanos nekā tiem, kas pirms pandēmijas strādāja mājās. Pirmajiem astmas lēkmju skaits mazinājās par 65% , otriem – par 23%. Zinātieki nonāca pie secinājuma, ka galvenais faktors, kas izraisīja uzlabošanos pandēmijas ierobežojumu laikā bija izteikta saskrsmes mazināšanās ar citām elpceļu vīrusu infekcijām.
Paradoksāli, bet Covid-19 pandēmija ir izvērtusies par milzīgu sociālu eksperimentu, kas būtiski mazinājusi astmas uzliesmojumu skaitu.
Pilnu The Atlantic rakstu var izlasīt šeit