Astmas daudzveidība
Astma mēdz būt ļoti atšķirīga …
Astma ir hroniska elpceļu iekaisuma slimība, kas izpaužas ar klepu, sēcošiem trokšņiem plaušās un elpas trūkuma lēkmēm. Raksturīgi, ka iekaisuma izraisa mainīgu elpceļu sašaurināšanos, kas arī noved pie iepriekš minētajiem simptomiem.
Astma var būt ļoti atšķirīga. To nosaka gan iedzimtība, gan ārējās vides faktori, kas iedarbojas uz pacientu.
Astma var būt alerģiska, kad simptomus provocē galvenokārt saskarsme ar alergēniem. Lielai daļai pacientu nav alerģijas un pasliktināšanos provocē vīrusu infekcijas, auksts gaiss vai gaisa piesārņojums. Klīniskajā praksē nākas sastapties ar astmu, kuru ir izraisījuši kaitīgi arodfaktori.
Sastopami arī pacienti, kuriem astma lielā mērā saistīta ar lieko svaru vai arī slimības gaitu pasliktina acetilsalicilskābe vai tā sauktie nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, pie kuriem pieskaitāmas visiem labi pazīstama un plaši lietotas pretsāpju zāles [1].
Aptuveni 5-10% pacientu astmas gaita ir smaga, neņemot vērā, ka pacienti saņem vislabāko pieejamo ārstēšanu [2].
Astmas gaitu var uzlabot izvairoties no alergēniem, pārtraucot lietot zāles, kas pasliktina astmas gaitu, atmetot smēķēšanu, vakcinējoties pret gripu, mazinot ķermeņa svaru vai pārtraucot kaitīgu profesionālu faktoru ietekmi [3].
Tas, ka astmas pamatā ir hronisks iekaisums, nosaka, ka visefektīvākā šobrīd pieejamā ārstēšana ir pretiekaisuma terapija, izmantojot, inhalējamos glikokortikoīdus.
Ārstēšana nodrošina astmas simptomu mazināšanos vai izzušanu, plaušu veiktspējas jeb funkcijas palielināšanos, dzīves kvalitātes uzlabošanos kā arī astmas uzliesmojumu, hospitalizācijas un pat nāves riska mazināšanos [2].
Atsauces: