Kas palīdz?

Zināms, ka daži dzērieni var palīdzēt astmas gadījumā un atvieglot slimības simptomus.
Kofeīns ir viela, kas atrodama kafijā, tējā, kakao un dažos citos nealkoholiskos dzērienos. Analizējot vairākus pētījumus, tika konstatēts, ka neliela kofeīna deva var mazināt astmas simptomus līdz 4 stundām pēc tā lietošanas [1].

Pētījuma autori atzīmēja, ka kofeīns pēc ķīmiskās struktūras ir ļoti līdzīgs medikamentam teofilīnam, kas daudzus gadu desmitus tika lietots astmas ārstēšanai. Tādēļ, ja plānota plaušu funkcijas izmeklēšana jeb spirogrāfija, pirms procedūras nebūtu vēlams dzert kafiju. Jāpiebilst, ka kafijas tasi, lai neprovocētu atūdeņošanos, būtu vēlams papildināt ar glāzi ūdens.

Cilvēki, kuriem ir zems D vitamīna līmenis asinīs, cieš no astmas izpausmēm vairāk nekā tie, kam šis vitamīns ir pietiekošā daudzumā. 2016. gadā tika publicēts pētījums, ka papildus D vitamīna iekļaušana uzturā mazinas smagu astmas uzliesmojumu biežumu un pacientiem retāk ir nepieciešams ārstēties slimnīcā [2].

Arī ūdens trūkums organismā var veicināt astmas simptomu saasināšanos. Ja cilvēks maz lieto šķidrumu, tas izraisa bronhu gļotādas virsmas izžūšanu un bronhu saraušanos fiziskas slodzes ietekmē [3].

Kas kaitē?

Dzērieni, kas satur daudz cukura veicina astmas attīstību. Pat saldināto dzērienu lietošana grūtniecības laikā palielina astmas risku [4]. Diemžēl arī tāda no pirmā acu skatiena veselīga produkta kā 100% augļu sulas lietošana ar cukura piedevām arī palielina astmas risku [5]. Šobrīd precīzi nav zināms kādēļ saldinātie dzērieni palielina varbūtību saslimt ar astmu. Iespējams, ka cukurs veicina iekaisuma aktivitāti elpceļos.

Arī alkohols negatīvi ietekmē astmas gaitu. Pirmkārt, vīns, alus, vai sidri var saturēt histamīnu vai sulfītus. Histamīns ir viela, kas izdalās organismā alerģiskas reakcijas laikā un veicina bronhu saraušanos. Sulfīti ir izplatītas pārtikas piedevas, kas daļai astmas slimnieku var izsaukt astmas lēkmi. Tos pievieno alkoholam, lai pārtrauktu fermentācijas procesus. Otrkārt alkohols izraisa atūdeņošanos.

Tātad pietiekama ūdens lietošana, D vitamīns un reizēm kafija, kā arī atteikšanās no saldiem dzērieniem un alkohola, palīdz astmas ārstēšanā. Atceraties, ka šie pasākumi nekādā veidē neaizstāj ārstēšanu, kuru jums izrakstījis ārsts.

Sīkāk lasīt šeit 

Par astmu un alkoholu vairāk var izlasīt šeit

Atsauces:

1. Welsh EJ, Bara A, Barley E, Cates CJ and Cochrane Airways Group. Caffeine for asthma. Cochrane Database Syst Rev. 2010 Jan; 2010(1): CD001112
2. Martineau AR, Cates CJ, Urashima M, Jensen M, Griffiths AP, Nurmatov U, Sheikh A, Griffiths CJ. Vitamin D for the management of asthma. Cochrane Database Syst Rev. 2016 Sep 5;9(9):CD011511
3. Kim K-B, Kwak Y-S. Dehydration affects exercise-induced asthma and anaphylaxis. J Exerc Rehabil. 2019 Oct; 15(5): 647–650
4. Al-Zalabani AH, Elahi IN, Katib A et al. Association between soft drinks consumption and asthma: a systematic review and meta-analysis. BMJ Open 2019 Oct 14;9(10):e029046
5. Berenzen NE, van Stokkom LV, Gehring U et al. Associations of sugar-containing beverages with asthma prevalence in 11-year-old children: the PIAMA birth cohort. Eur J Clin Nutr 2015 Mar;69(3):303-8