Pasaules plauškopju praksē šis nosaukums ir pielipis salbutamola aerosolam, kuru astmas pacienti lieto simptomu ārstēšanai. Šis aerosols pieder pie īsas un ātras darbības bronhus paplašinošiem β-adrenoreceptorus stimulējošiem līdzekļiem.

Šim medikamentam ir gara un interesanta vēsture. Patentēts un reģistrēts 1966. gadā tas kļuva par zināmu revolūciju astmas ārstēšanā, jo bija pirmais selektīvais bronhus paplašinošais aerosols. Selektīvi stimulējot tikai β-adrenoreceptorus, tiek mazināta negatīvā ietekme uz sirdi un nervu sistēmu.

Tomēr lietotājiem būtu jābūt uzmanīgiem. Pārmērīga īsas un ātras darbības bronhu paplašinošo aerosolu lietošana ir bīstama. Pasaule pārmērīgas bronhodilatatoru lietošanas dēļ ir piedzīvojusi vismaz divas nāves gadījumu skaita pieauguma “epidēmijas” 1960. un 1980. gados [1].

Nāves risks no astmas vai citiem cēloņiem, piemēram, sirds un asinsvadu slimībām, sāk palielināties izlietojot 2 vai vairāk “zilos inhalatorus” mēnesī [2].

Astma ir hroniska iekaisuma slimība un veiksmīga tās ārstēšana balstās uz pretiekaisuma terapijas līdzekļiem jeb inhalējamiem glikokortikoīdiem.

Atsauces:

1. Ebmeier S. Trends in international asthma mortality: analysis of data from the WHO Mortality Database from 46 countries (1993–2012) Lancet Sep 2 2017;390(10098):935-945
2. Suissa S, Blais L, Ernst P. Patterns of increasing beta-agonist use and the risk of fatal or near-fatal asthma. Eur Respir J. 1994 Sep;7(9):1602-9.