2003. gadā ķīniešu farmaceits Hons Liks izgudroja elektroniskās cigaretes, lai radītu drošāku alternatīvu parastajām tabaku saturošajām cigaretēm. Kopš tā laika tās ir kļuvušas populāras ne tikai pieaugušo, bet arī pusaudžu vidū.
Tā kā elektroniskajās cigaretēs nikotīna šķīdums tiek pārvērsts aerosolā to iztvaicējot un šajā procesā nav iesaistīta degšana tās tiek uzskatītas par mazāk kaitīgām nekā tradicionālās cigaretes. Jāpiebilst, ka elektronisko cigarešu lietošana saistīta ar daudz zemāku gaisa piesārņojumu un mazina pasīvās smēķēšanas izraisīto risku.
Ķīmiski izanalizējot elektronisko cigarešu radīto aerosolu, kaitīgo vielu koncentrācija ir desmit līdz simts reizes zemāka. Tomēr bez nikotīna, propilēnglikola un glicerīna, tajā joprojām atrodamas tādas kaitīgas vielas kā nitrozamīni, formaldehīds, acetaldehīds, benzēns un tādi metāli kā svins, niķelis un kadmijs. Piemēram, smago metālu koncentrācija ir ļoti atkarīga no elektroniskās ierīces zīmola, uzbūves un sastāvdaļām. Pat viena zīmola ražotās ierīcēs metālu koncentrācija laika gaitā var atšķirties, jo mainās ražošanas tehnoloģiskie procesi. Vienā no pētījumiem, kurā tika analizēts kancerogēnu daudzums e-cigarešu ģenerētajā aerosolā, tika noskaidrots, ka tas var būt no 100 reizes zemāka līdz tādam pašam kā tradicionālajās cigaretēs.
Jaunākie publicēti pētījumi dažādās valstīs tomēr liecina, ka gan pusaudžiem, gan pieaugušiem, kas smēķē elektroniskās cigaretes tomēr palielinās astmas rašanās un astmas gaitas pasliktināšanās risks. Visas pazīmes liecina, ka pašam nikotīnam, kas ir galvenā aerosola sastāvdaļa, un atsevišķiem piemaisījumiem pat esot nelielā daudzumā piemīt spējas izraisīt izmaiņas plaušās, kas ilgtermiņā novedīs pie hroniskas obstruktīvas plaušu slimības attīstības. Daudzi netieši pierādījumi liecina, ka elektronisko cigarešu smēķēšana veicina arī dažādu plaušu infekciju, piemēram, gripas, Covid-19 infekcijas vai pneimokoku pneimonijas attīstību.
Modernākās elektronisko cigarešu versijās lietotājs var mainīt lietošanas rādītājus, piemēram, jaudu vai elektrisko pretestību, kā arī pats pievienot sev vēlamās sastāvdaļas. Tieši pēdējais faktors, smaržvielu, garšu piedodošo vai citu sastāvdaļu pievienošana rada vislielākās bažas, jo padara procesu nekontrolējamu.
2019. gadā ASV tika reģistrēti daudzi ar veipošanu saistīti akūti plaušu bojājuma (e-cigarette or vaping, product use associated lung injury or EVALI) gadījumi, kas izpaudās ar iekaisumu plaušās, akūtu elpošanas nepietiekamību un pat nāvi.
Par galveno vaininieku šīs slimības attīstībā tiek uzskatīta viela vitamīna E acetāts, kas atrodams daudzu garšu un smaržu uzlabojošo e-cigarešu šķīdumu sastāvā.
Rakstu sagatavoja
Assoc. Prof. Dr. Māris Bukovskis
Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte
Atsauces