Klepus no rīta. Kas tas ir un ko darīt?

Klepus no rīta. Kas tas ir un ko darīt?


Klepu no rīta var izraisīt daudzi iemesli. Par daļu cēloņu var īpaši nesatraukties, bet reizēm tā var būt nopietnas slimības pazīme. 
Augšējo elpceļu klepus jeb klepus tad, kad gļotas tek aizdegunē. Viens no biežākiem cēloņiem ir gļotu tecēšana aizdegunē akūtu vai hronisku iesnu un iespējama deguna blakusdobumu iekaisuma dēļ. Ārsti to sauc par augšējo elpceļu izraisītu klepu. 
Simptomi, kas raksturīgi šajā gadījumā, ir:
  - iekaisuma sajūta vai sāpes kaklā,
  - vēlēšanas paklepojot vai atkārtoti rijot iztīrīt kaklu,
  - gļotu tecēšanas sajūta aizdegunē.
Dažreiz problēma ir īslaicīga, piemēram, akūtas elpceļu infekcijas laikā. Citreiz simptomi ir pastāvīgi, piemēram, pacientiem ar dažādām hroniska, tajā skaitā alerģiska, rinīta formām.
Lai mazinātu vai likvidētu šādu klepu jāārstēt slimība, kas to izraisa, piemēram, alerģija vai hronisks deguna blakusdobumu iekaisums. Papildus labumu var dot ūdens malkošana, gaisa mitrinātāja izmantošana vai gulēšana ar paceltu galvgali.

Astma
Hronisks klepus, īpaši no rītiem, ir viens no astmas simptomiem. Astmas gadījumā ir ļoti raksturīga simptomu pasliktināšanās naktī vai agri no rīta, jo iekaisuma reakcija elpceļos šajā laikā ir visiztiektākā. Daļai pacientu klepus var būt vienīgais astmas simptoms, jo slimība norit vieglā formā. Ja klepus kombinējas ar sēcošiem trokšņiem plaušās, tad šāda kombinācija ir ļoti raksturīga šai slimībai.
Arī šajā gadījumā klepu var mazināt, ārstējot ar pretiekaisuma un/vai bronhus paplašinošiem inhlatoriem. Simptomus var mazinās arī izvairoties no alergēniem un gaisa piesārņojuma.

Sausa mute
Mute var izžūt, ja pacients nelieto pietiekoši daudz šķidruma, guļ ar atvērtu muti vai telpās ar sausu gaisu. Elpojot caur muti, izžūst mutes un rīkles gļotāda, parādās kairinājuma sajūta kaklā, balss aizsmakums. Problēmu var risināt ļoti vienkārši - no rīta padzeroties ūdeni. Sausumi mutē var veicināt urīndzenoši līdzekļi, kurus reizēm lieto sirds slimnieki. Izteikts sausms ne tikai mutes, bet arī acu gļotādā var attīstīties Šegrēna (Sjögren) sindroma gadījumā.

Kuņģa skābes atvilnis (reflukss)
Kuņģa skābe var pacelties augšup pa barības vadu un izraisīt klepu. Paralēli iespējams, ka cilvēks sūdzas par dedzināšanu aiz krūšu kaula, atraugām ar skābi, sāpēm pakrūtē. Simptomi pastiprinās, ja cilvēks vēlu ietur vakariņas. Kuņģa skābe kairina nervu receptorus rīklē, balsenē, pat var ietecēt trahejā un bronhos, rezultātā izraisot bieži vien mokošu sausu klepu. 
Šajā gadījumā vislabāk palīdzēs skābes izdalīšanos nomācošas zāles, piemēram, protonu sūkņu inhibitori, kas starp citu ir nopērkamo aptiekā pat bez ārsta receptes. Protams, ieteicams, neēst vismaz 3 h pirms gulētiešanas, nelietot uzturā atvilni veicinošus un skābus produktus. Arī šeit palīdzēs gulēšana ar paceltu gultas galvgali.

Hronisks bronhīts vai hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS)
Cigarešu smēķēšana vai uzturēšanās piesārņotā gaisa veicina hroniska bronhīta un HOPS attīstību. Bronhīts parasti izpaudīsies tikai ar klepu parasti ar krēpām, turpretī HOPS gadījumā pievienosies elpas trūkums fiziskas slodzes laikā.
Loģiski, ka svarīgi šādā gadījumā atmest smēķēšanu, izvairīties no gaisa piesārņojuma darbā vai, piemēram, pasīvās smēķēšanas mājās. HOPS gadījumā, īpaši, ja parādās elpas trūkums, nepieciešama ārstēšana ar bronhus paplašinošiem aerosoliem, skābekļa terapija. Ļoti svarīgi pacientam saglabāt fizisku aktivitāti, jo “kustības kā zināms ir dzīvība”. Plaušu rehabilitācija un elpošanas vingrinājumi būtiski mazina slimības simptomus, uzlabo dzīves kvalitāti un ilgtermiņa prognozi.

Plaušu vēzis
Lai gan bieži slimība progresē bez izteiktiem simptomiem, plaušu vēzis var izpausties ar klepu. Klepus raksturs diemžēl pats par sevi neļauj atšķirt vai to izraisa vēzis, astma, hronisks bronhīts vai atvilnis. 
Trauksmes zvans varētu būt asins parādīšānās krēpās. Uzmanīgiem jābūt visiem cilvēkiem, kuriem ir ilgstošs cigarešu smēķēšanas stāžs, īpaši ja ģimenes vēsturē ir bijušas onkoloģiskas slimības.
Tā kā vienīgā ārstēšana, kas patiešām glābj pacienta dzīvību, ir ķirurģiska operācija, tad aizdomu gadījumā atlikt došanos pie ārsta nevajadzētu ne mirkli.

Kad doties pie ārsta?
1. Ja simptomi pēc saaukstēšanās saglabājas ilgstoši.
2. Tiek atklepotas asinis.
3. Ir citi simptomi, kas aprakstīti šajā rakstā.

Vairāk par klepu var lasīt šeit

Sagatavoja LU MF Assoc. Prof. Māris Bukovskis
Pneimonologs un alergologs