Vai diafragmālā elpošana var uzlabot dzīvi pacientiem ar astmu?

Vai diafragmālā elpošana var uzlabot dzīvi pacientiem ar astmu?


Jau kopš seniem laikiem pastāv uzskats, ka elpošanas vingrojumi var uzlabot astmas gaitu.
Vēsturiski Latvijā tika izmantotas dažādas metodes, piemēram, joga vai pagājušā gadsimta 70.-90. gados populārā Buteiko metode. 
Tomēr, objektīvi skatoties, rodas jautājums - vai tiešām elpošanas vingrinājumi var patiesi palīdzēt cilvēkiem, kas slimo ar astmu.
2013. gadā žurnālā Physiotherapy Therory and Practice tika publicēts triju pētījumu apkopojums, kas pierādīja, ka diafragmas elpošanas vingrojumi patiešām uzlabo astmas pacientu dzīves kvalitāti un pacientu subjektīvo pašsajūtu. Diafragmālās elpošanas vingrinājumiem piemīt labvēlīga iedarbība. Tie atslābina, stiprina diafragmu, palēnina elpošanu, mazina skābekļa patēriņu, sirdsdarbības ātrumu un asinsspiedienu.
Tomēr jāatzīst, ka šai metodei, visticamāk nav tiešas ietekmes uz plaušu lielumu vai iekaisuma rādītājiem.
Jābūt uzmanīgiem, jo elpošanas vingrinājumi ir tikai palīglīdzeklis astmas ārstēšanai. Nedrīkst paļauties tikai uz šīs metodes labvēlīgo ietekmi!

 Sīkāk par diafragmas elpošanas vingrojumiem var lasīt sekojošos avotos:
https://www.medicalnewstoday.com/articles/diaphragmatic-breathing/ 
https://medium.com/age-of-awareness/diaphragmatic-breathing-for-meditation-and-mindfulness/

Atsauce:
Venkatesan Prem, Ramesh Chandra Sahoo, Prabha Adhikari. Effect of diaphragmatic breathing exercise on quality of life in subjects with asthma: A systematic review. Physiother Theory Pract 2013 May;29(4):271-7.