Uzzini kas ir tā saucamais "garais Covid-19" un kā tas izpaužas. Autora raksts.

Uzzini kas ir tā saucamais "garais Covid-19" un kā tas izpaužas. Autora raksts.


Pasaules veselības organizācija garo Covid-19 (jeb t.s. Long Covid-19) ir definējusi sekojoši:

Stāvoklis pēc Covid-19 (t.s. garais Covid-19) ir stāvoklis, kas skar personas ar iespējamu vai apstiprinātu SARS-CoV-2 infekciju, parasti 3 mēnešus no Covid-19 simptomu parādīšanās, un kas ilgst vismaz 2 mēnešus un kuru nevar izskaidrot ar citu diagnozi. Biežākie simptomi ietver nogurumu, elpas trūkumu, kognitīvos traucējumus u.c., un tie ietekmē personas normālu ikdienas funkciju veikšanu. Simptomi var parādīties no jauna pēc šķietamas atveseļošanās no Covid-19 vai saglabāties no sākotnējās Covid-19 infekcijas slimības. Simptomi var būt mainīgas dabas to saglabāšanās laikā [1].

Garā Covid-19 simptomu attīstības biežums tiek pētīts jau no pandēmijas sākuma. No visām personām, kuras ir atveseļojušās pēc Covid-19 infekcijas slimības, apmēram 20-40% cilvēku attīstās garajam Covid-19 raksturīgie simptomi. No tiem biežāk sastopamie ir nespēks (31-58%), aizdusa (24-40%), sāpes kaulos un muskuļos (9-19%), ožas zudums, izmaiņas garšā (10-22%), kognitīvas izmaiņas (smadzeņu migla) (12-35%), miega problēmas (11-44%), klepus (7-29%), sāpes krūtīs (6-17%) [2]. Garā Covid-19 simptomu rašanās ir vēl biežāka pacientiem, kuri ir tikuši hospitalizēti ar Covid-19, proti, šajā pacientu grupā 87,4% ziņoja par garajam Covid-19 raksturīgajiem simptomiem 60 dienu laikā pēc izrakstīšanās no slimnīcas. Šajā pacientu grupā biežākās sūdzības bija par sekojošiem simptomiem – nespēks (53,1%), aizdusa (43,4%), sāpes locītavās (27,3%), sāpes krūtīs (21,7%) [3].

Pacientiem, kuriem ir bijusi smagas gaitas Covid-19 saslimšana, galvenie zinātniskos pētījumos aprakstītie Covid-19 elpošanas sistēmas simptomi ietver samazinātu difūzijas kapacitāti (54%) [4], t.i. samazinātu plaušu spēju apmainīt tajās ieelpoto skābekli ar tvana gāzi, kas gāzu, samazinātus rādītājus 6 minūšu iešanas testā, salīdzinot ar pacientu grupu ar vieglas vai vidēji smagas gaitas Covid-19, proti samazinātu spēju tolerēt aerobo slodzi un samazinātu skābekļa saturāciju slodzes laikā [5]. Samazināta difūzijas kapacitāte (<80% no paredzamā) ir novērojama līdz pat 80% pacientu ar smagu un ļoti smagu Covid-19 pie izrakstīšanās no slimnīcas un 50-70% pēc 3 mēnešiem no izrakstīšanās no slimnīcas [3], un plaušu difūzijas kapacitātes samazinājums biežāk ir sastopams sieviešu populācijā. 58% no hospitalizētiem pacientiem vismaz viens no plaušu funkciju rādītājiem bija izmainīts [6].

Plaušu funkciju rādītājos 6 mēnešus pēc izrakstīšanās no slimnīcas ir vērojams uzlabojums, taču plaušu funkciju samazinājums joprojām ir ievērojami augsts (difūzijas kapacitātes samazinājums vērojams 29-39% pacientu 6 mēnešu kontroles vizītē, bet joprojām 29% 12 mēnešu kontroles vizītē [3]. Pētījumos, kuros iekļauti pacienti ar vieglas vai vidēji smagas gaitas Covid-19 slimību, plaušu funkciju samazinājums 3-6 mēnešus pēc Covid-19 slimības akūtās fāzes tika ziņots retāk, tomēr vērā ņemamam cilvēku daudzumam (10-22%) ar vieglu vai vidēji smagu saslimšanu bija paliekoši plaušu funkciju traucējumi (gan plaušu difūzijas kapacitātes samazinājums, gan 6 minūšu staigāšanas tests). Klepu kā paliekošu simptomu pēc pārslimota Covid-19 vieglas un vidēji smagas slimīgas gadījumā sastop apmēram 10% gadījumu, bet pacientu aptaujās klepu kā paliekošu simptomu atzīmē par 20-30% no respondentiem [7].

Šobrīd trūkst plašu pētījumu un rekomendāciju par garā Covid-19 pacientu uzraudzību. Šobrīd ekspertu panelis iesaka sekojošus izmeklējumus, uzraugot pacientus ar garā Covid-19 elpošanas sistēmas simptomiem:
•    apsvērt plaušu funkcionālo testu (spirogrāfijas) veikšanu 3 mēnešus pēc apstiprinātas Covid-19 slimības pacientiem ar smagu vai ļoti smagu Covid-19 gaitu, neatkarīgi no garā Covid-19 simptomu esamības, kā arī pacientiem ar aizdusu, kas saglabājas vismaz 3 mēnešus pēc pārslimota Covid-19 un pacientiem ar iepriekš apstiprinātām plaušu slimībām;
•    veikt plaušu rentgenogrammu tiem pacientiem, kuriem saglabājas elpošanas sistēmas simptomi vismaz 3 mēnešus pēc Covid-19 infekcijas, lai izslēgtu citas patoloģijas vai lai diagnosticētu agrīnu plaušu fibrozi;
•    CT plaušām ir apsverama pacientiem, kuriem 3-6 mēnešus saglabājas aizdusa vai ir novirzes plaušu funkcionālo testu rezultātos;
•    funkcionālā testēšana ar 6 minūšu staigāšanas testu rehabilitācijas sākumā var būt informatīva, lai novērtētu rehabilitācijas gaitu un rezultātus [3].

Ir nepieciešams turpināt aktīvu pētniecību par garā Covid-19 simptomiem un to ārstēšanu. Esošie pētījumi un vadlīnijas norāda uz sekojošiem terapijas virzieniem elpošanas sistēmas funkciju atjaunošanā:
•    fizikālā un respiratorā rehabilitācija pētījumos ir pierādījusi savu efektivitāti aerobās slodzes tolerances uzlabošanā, vispārējās apmierinātības ar dzīvi uzlabojumos, aizdusas mazināšanā un statistiski ticamā plaušu funkcijas uzlabošanā [3]. Ir svarīgi rehabilitāciju sākt nekavējoties, un tā ietver gan elpošanas tehniku pielāgošanu, izglītošanu, psiholoģisku atbalstu, fizisku aktivitāšu programmu un arī uztura ieteikumus. 
•    klepus kā paliekošs simptoms pēc Covid-19 infekcijas terapija nav pētīta. Šobrīd zinātniskajā literatūrā prevalē ieteikums, ka tikmēr, kamēr paliekoša klepus terapija, kas paredzēta pacientiem ar pārslimotu Covid-19 infekciju, tiek pētīta, ir jāizmanto esošās hroniska klepus ārstēšanas vadlīnijas. 
•    ņemot vērā, ka Covid-19 klepu iespējams izraisa neiroloģiski mehānismi, terapijā var apsvērt opioīdu lietošanu, pregabalīnu vai gabapentīnu, tāpat apsverama ir antimuskarīna grupas medikamenta (tiotropija) lietošana klepus kontrolē. Runas un valodas terapija var būt būtisks palīgs klepus kontrolē un ārstēšanā [7].

Rakstu sagatavoja Dr. Katrīna Priede

Atsauces
1. A clinical case definition of post COVID-19 condition by a Delphi consensus, 6 October 2021
2. Yelin D, Moschopoulos CD, Margalit I, et al. ESCMID rapid guidelines for assessment and management of long COVID [published online ahead of print, 2022 Feb 16]. Clin Microbiol Infect. 2022;S1198-743X(22)00092-1
3. Carfì A, Bernabei R, Landi F; Gemelli Against COVID-19 Post-Acute Care Study Group. Persistent Symptoms in Patients After Acute COVID-19. JAMA. 2020;324(6):603-605
4. Qin W, Chen S, Zhang Y, et al. Diffusion capacity abnormalities for carbon monoxide in patients with COVID-19 at 3-month follow-up. Eur Respir J. 2021;58(1):2003677
5. Guler SA, Ebner L, Aubry-Beigelman C, et al. Pulmonary function and radiological features 4 months after COVID-19: first results from the national prospective observational Swiss COVID-19 lung study. Eur Respir J. 2021;57(4):2003690
6. Shah AS, Wong AW, Hague CJ, et al. A prospective study of 12-week respiratory outcomes in COVID-19-related hospitalisations. Thorax. 2021;76(4):402-404
7. Song WJ, Hui CKM, Hull JH, et al. Confronting COVID-19-associated cough and the post-COVID syndrome: role of viral neurotropism, neuroinflammation, and neuroimmune responses. Lancet Respir Med. 2021;9(5):533-544